Ar ko obligācijas atšķiras no
vērtspapīriem? Par obligācijām sauc parāda vērtspapīrus. Emitents par obligācijām paraksta līgumu, kura apsolās šo obligāciju īpašniekam veikt pilnu summas apmaksu ar visiem procentiem. Par procentu likmi vienojās iepriekš. Tātad šo apmaksu par obligācijām ir jāveic konkrētā datumā, ne vēlāk kā dzēšanas termiņa beigās. Dažreiz obligācijām izveido savādākus nosacījumus, par piemēru minot to, ka emitents var garantēt piegādāt obligācijas īpašniekam konkrētu informāciju. Par obligāciju sauc aizdevumu, kas ir vērtspapīru formā. Emitents ir īpašnieks, aizņēmējs vai turētājs.
Kam nepieciešamas obligācijas?
Obligācijas ļauj emitentam ilgtermiņā finansēt dažādas investīcijas, izmantojot ne tikai iekšējos resursus, bet arī ārējos. To dēvē par naudas tirgus instrumentu. Atbilde uz jautājumu par to kā tad obligācijas atšķiras no akcijām? Atšķirība starp šiem vērtspapīriem ir tāda, ka akciju turētāji ir arī emitenta uzņēmuma līdzīpašnieki, taču par obligāciju turētājiem var teikt tā, ka tie ir kā aizdevēji, jo no obligāciju turētājiem patiesībā ienāk lielākā naudas plūsma. Piemēram akciju termiņš nav nosakāms, taču obligācijām ir dzēšanas termiņš, kas nedrīkst būt nokavēts. Par līguma saistību neievērošanu katrs akcionārs ir vienojies savādāk, bet parasti sekas nav patīkamas un nereti tiek meklēti veidi kā pagarināt termiņu vai kaut kādā veidā noslēdzot abpusēji izdevīgu vienošanos. Vienīgais izņēmums ir konsoles obligācija, kurai nav dzēšanas termiņš.
