Ir trīs izdevumu kategorijas:
- pirmās nepieciešamības preces,
- vajadzības,
- patīkamie pirkumi.
Pirmie izdevumi nozīmē absolūti neaizstājamus izdevumus, tādus, bez kuriem mana eksistence nebūtu iedomājama (protams, sarakstā iekļautie pirkumi dažādiem cilvēkiem atšķirsies): tie ir pārtika un komunālie maksājumi.
Otrajā izdevumu grupā es ierēķinu tādus pirkumus, kas man ir nepieciešami, bet kuri nenosaka manu izdzīvošanu. Tādi ir pirkumi mājsaimniecībai, friziera apmeklējums, higiēnas preces un dāvanas.
Pēdējā izdevumu kategorija saistīta ar lietām, bez kurām pavisam droši varētu iztikt, bet kuras atļauj iegādāties mēnešalga: manikīrs un citi skaistumkopšanas pakalpojumi, ziedi, saldumi, kultūras un izklaides pasākumi, ceļojumi.
Vai ir nepieciešams kredīts
Pieņemu, ka Tev arī ir nauda. Vai Tev ir nepieciešams kredīts? Jautājums, kuru uzdodu virsrakstā, rosina domāt, ka patēriņa kredīts gaidīt gaida, lai tikai to pirktu un izmantotu citiem pirkumiem. Taču – vai tas Tev ir svarīgi? Vai Tev ir būtiski izmantot pakalpojumu, kas, lai arī tiek reklamēts ļoti daudzos un dažādos veidos, nebūtu Tev piemērots? Ja izsauksies - protams, ka nē!, tas nozīmē, ka esi jau kādreiz kredītu (vai kādu citu preci) iegādājies, vēlāk saprotot, ka šis Tev ir nepiemērots pirkums. Tad šim rakstam nav vairs nozīmes – Tu jau esi guvis savu mācību.Es vēlos Tev pastāstīt arī, kādēļ cilvēki iekrīt vairākas reizes vienās un tajās pašās bedrēs, vai arī (latviski šis nu ir viens skaists izteiciens) uzkāpj uz viena un tā paša grābekļa vairākkārt. Tas notiek tādēļ, ka mēs neredzam bedres un grābekļus. Vai arī mums tie nešķiet būtiski. Tas nekas. Vienīgi var sabojāt auto vai pieri :). Redzi, katrs nokļūst savā galamērķī ar atšķirīgiem paņēmieniem. Skolotājs visai klasei stāsta vienu un to pašu, bet ceļš, kā nonākam pie skolotāja prasību izpildes, katram ir savs.
Mērķi
Nākamais jautājums: vai Tu zini savus mērķus ? Vai tos esi uzstādījis Tu pats, vai arī tie ir kaut kur noklausīti, izlasīti, vecāku nosprausti, skolotāju ieteikti? Visi mērķi ir labi, ja tie ir labi domāti – tātad to būtība palīdz cilvēkiem un nekaitē ne Tev, ne citiem. Tu jau zini – daudzus mērķus mums jāsasniedz tikai tāpēc, ka to prasa sabiedrība, nerakstīti likumi. Taču atceries, ka priekšstati par dzīvi, kāda ir Tev atbilstoša, veidojas tikai ar Tavu piekrišanu. Tu nevari sacīt: to es nemaz nedarīju, to darīja mana mamma. Tu, labākajā gadījumā, vari teikt, ka to Tu negribēji, jo to gribēja Tava mamma. Darīji taču Tu pats. Šis nav labākais piemērs, jo principā bērnībā mums visiem māca, ka vecākiem jāklausa. Bet būtība visam iepriekš teiktajam ir viena: Tavi sasniegumi ir Tevis paša sasniegti, nevis kāda cita paveikti. Mērķis varētu būt uzstādīts, klausoties, ko saka kaimiņš, māsa vai draugs, bet lēmuma pieņēmējs esi bijis Tu pats. Tu sev sacīji; „Jā, to es gribu sasniegt”. Un paveiktais ir Tavs nopelns.Kāpēc es stāstu ? Jo es vēlos, lai Tu saproti, ka ļoti daudz ir atkarīgs no Tevis paša (no Tevis pašas). Jo vēlos, lai Tu domātu, ka esi savas dzīves pavēlnieks. Tad daudzas lietas, kuras līdz šim šķitušas nepaveicamas, tagad, nokļuvušas Tavu sapņu sarakstā, realizējas. Un tas, ko Tu esi sasniedzis, ir Tavs nopelns.
Vai Tev ir vēl vajadzīgs patēriņa kredīts? :)
