Kas ir kredīts? Vidus franču valodā crédit nozīmē „ticība, uzticēšanās”, latīņu valodā creditum – „aizdevums, kredīts”. Apvienojot abus vārda izcelsmes skaidrojumus, nonākam pie viena: kredīts ir uzticoties sniegts (finansiāls) atbalsts. Kā iegūt kredītu tā, lai iegūtu arī uzticēšanos? Kreditors par to gluži vienkārši pieprasa samaksu. Mūsdienās – procentu likmju veidā un ar līgumiem, kuros ietverta sankciju atruna.
Labs kredīts ir tāds kredīts, par kuru nav jādomā vai jārunā pēc vienošanās noslēgšanas, izņemot reizes, kad jāatmaksā kredīta maksājumi. Tas nozīmē, ka kreditors un kredītņēmējs ir panākuši tādu norunu, kas vislabāk atbilst abām pusēm. Bez šaubām, arī tāpēc, ka kredīts ir nepieciešams abiem. Viens ar to pelna, otrs – attīstās. Patiesībā pelnīt un attīstīties var vienlaikus un abi vienlaicīgi. Bet tad būtu jārunā par katra individuālajiem plāniem.
Tātad – kredīti nav nekas slikts. Slikti ir abām pusēm, kad norunas netiek pildītas – tad atliek pārskatīt tās un vienoties vai nu par kredīta (vai atsevišķa maksājuma) termiņa pagarināšanu, vai kredīta atlaišanu. Kā raksta Dienas Bizness, pārpublicējot Nozare.lv rakstu 2011. gada21. jūlijā, „bankas saka: esam gatavas dalīties ar zaudējumiem, kuros esam nonākušas pārmērīga optimisma dēļ visās pusēs”. Šāda dalīšanās (minētā raksta tapšanas laikā) nozīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksu tiem, kas saņem kredīta atlaišanu, jo šis solis likumiski bija dāvinājums. Katrā ziņā ieilgusi kredīta situācija neveicina attīstību nevienai pusei – ne bankai, ne aizņēmējam.
