Grieķijas parāds Eiropas Savienībā un pasaulē ir vislielākais parāds, kāds jebkad ir sasniegts, proporcionāli valsts IKP.
Grieķijas finansiālā situācija ir nonākusi uz bankrota sliekšņa, jo parāda summa ir tik liela, ka to atmaksāt šajā gadsimtā nav iespējams. Grieķijas krīze būtiski sarežģī visas Eiropas ekonomisko situāciju, tieši tāpēc ES dalības valstīm nācās veikt labvēlīgu lēmumu Grieķijai par parāda samazināšanu. Apmēram pēc 10 stundu ilgām diskusijām, ES nolēma, ka atvieglos Grieķijas parādu par 50%, kas būtu vairāk, kā 100 miljardi EUR.
Šāds lēmums pasargātu Grieķiju no droša bankrota, tomēr nebūt nav galējais problēmas risinājums, jo ja Grieķijas ekonomiskajā situācijā nekas netiks mainīts, tad diemžēl šis parāds turpinās augt. Eiropas Savienība un starptautisko tirgus komisija ar bažām uztraucās par Grieķijas spēju nostabilizēt savu ekonomisko situāciju. Grieķija ir uzkāpusi uz diezgan plāna ledus. Lielākā daļa Grieķijas parāda pieder Vācijai, Francijai, kā arī Lielbritānijai. Arī mūsu Latviešu nodokļu maksātāji ir ielikuši daļu savas naudas, lai padarītu šo te Grieķijas parādu kuplāku, jo no Latvijas valsts kases Saeima ir aizdevusi Grieķijai 240 miljonus EUR, kas priekš tik mazas valsts kā Latvija, nemaz nav maza summa.
Kaut vai tai pašā laikā mums Latvijā dzīvojošajiem, nemaz neiet tik viegli. Tomēr Latvija, stājoties Eiropas Savienībā, piekrita šādiem solidaritātes noteikumiem un tagad kopīgi ar pārējām Eiropas valstīm, cīnās par to, lai Grieķija kā valsts izdzīvotu un būtu spējīga atmaksāt savu valsts parādu.
