Alga ir nepieciešama katram cilvēkam, kas kaut ko vēlās dzīvē darīt un gūt panākumus. Lielākajai daļai alga diemžēl ir krietni par zemu, lai varētu rīkoties brīvi un veikt uzkrājumus nākotnei. Kad iet runa par algu, pastāv divu veidu termini. Pirmais ir bruto alga un otrais neto alga. Neto alga ir tā naudas summa, kuru darba devējs tev norāda uz papīra, taču nodokļu daļa no šīs summas vēl nav atrēķināta. Savukārt bruto alga ir tā naudas summa, kura darbiniekam paliek, pēc nodokļu apmaksas.
Bieži vien Latvijā tiek veiktas dažādas statistikas un algu salīdzinājumi, taču lielākā daļa no šiem salīdzinājumiem ir kļūdaini. Kāpēc? Tāpēc ka statistiķi, kas sastāda algu salīdzinājumus, ņem vērā tikai neto algu, kas patiesībā nav tā summa ko Latvietis saņem priekš savām vajadzībām. Lūk tā mūsu valsts iegūst diezgan labus statistiskos rādītājus, salīdzinājumā ar algām citur Eiropā. Ja strādnieka neto alga ir 779 EUR mēnesī, tad ņemot vērā to, ka viņam nav neviena apgādājamā, tad uz rokas strādnieks patiesībā saņem nieka 460 EUR, kas nozīmē to, ka no neto algas tiek atņemta aptuveni trešā daļa, kas aiziet nodokļos.
Tomēr, kad runa iet par algu, tad ir jāņem vērā vēl viens svarīgs faktors. Tagad, kad no neto algas 779 EUR, strādniekam ir palikuši 460 EUR, viņam ir vēl jāmaksā nodoklis, kas ir 21%, par katru savu oficiāli veikto pirkumu un rēķina maksājumu. Atsevišķos rēķinu veidos PVN var atšķirties, taču parasti tas ir tie paši 21%. Tātad no bruto algas, kas strādniekam ir palikusi 460 EUR, sanāk, ka 21% vēl ir jānoskaita nost nodokļos, tikai tad mēs redzam patieso algu, kas šim strādniekam paliek uz rokas. Šis galējais cipars ir vienkārši aprēķināms. Kopējo bruto algu izdali ar 100 (tik procenti kopā) un tad sareizini ar 21 (tik ir PVN nodoklis katrai precei), pēc tam iegūto skaitli atņem no bruto algas, kas šajā piemērā ir 460 EUR. Rezultātā iegūstam to, ka strādniekam pašam paliek aptuveni 390 EUR.
